Salīdzinot ar vienīgo Latvijas kantrī mūzikas festivāla norises vietu Bauskā un festivālam atvēlēto vietu Visaginā, laikam jau tomēr Bauska ar savu Pilskalna estrādi ir izdevīgākā ģeogrāfiskā stāvoklī – ar salīdzinoši skaistiem dabas skatiem un nenoliedzami – ērtu telšu pilsētiņu. Visagīnā festivālam atvēlēts pilsētas stadions, kur vienā tā spārnā izvietota skatuve un pārējais stadiona skrejceļš atvēlēts gan bērnu izklaidēm, gan apšaubāmas kvalitātes aksesuāru ( platmaļu) tirgošanas vietām, gan viena no sponsoru – „Utenas” alus tirdzniecības vietām. Pats stadions- īsts padomju laika mantojums, ar tā laika segumu, pa kuru ieteicams pārvietoties uzmanīgi un tribīnēm. Liels mīnuss – pretī skatuvei nav iespējas apsēsties un vērot festivāla norisi, bet ja to nodomā darīt no tribīnēm – stipri tālu un skatuvi nepārredzami, jo traucē tirdzniecības vietas. Kā liels pluss minams TV ekrāns ar kvalitatīvu attēlu, kas nodrošināja skatuves tuvplānu. 
Telšu pilsētiņa ir izvietota ārpus stadiona, ir salīdzinoši ( ar Bausku) neliela un visiem vējiem, pārējo festivāla apmeklētāju un nejaušo, ziņkāro garāmgājēju acu skatiem pakļauta.
Vakaram satumstot, aktīvāki palika arī apsargi, liekas pat reizēm nepamatoti apgrūtinot iekļūšanu stadiona teritorijā, taču tik pat liela dzīvība, kā iekšpusē, valdīja arī stadiona ārpusē. Par to parūpējās „zelta jaunatne”. Un vēl – vakara gaitā biļešu kontrolieri grima sevis pašu radītajos atkritumos, saplēstās biļetes metot zemē... Kārtības ziņā Bauska ir stipri priekšā Visagīnai.
Vērojot festivālu, var nonākt pie vairākiem pārsteidzošiem secinājumiem, salīdzinot Bauskas un Visagīno publiku – lietuvieši nedejo. Varbūt tādēļ, ka neskan šlāgeris, bet tiešām baudāma kantrī mūzika, varbūt uzmanīgi klausās, varbūt nemāk. Arī atsaucību mākslinieki nesagaidīja, tādas īstas ovācijas nemaz nebija saklausāmas. Un vēl – lietuvieši neaizraujas ar līnijdejām, tam paredzētajā laukumā dejoja uz rokas pirkstiem saskaitāmas meitenes, taču blakus speciāli uzstādītajā skatuvē latviešu līnijdejotājas apbūra festivāla apmeklētājus ar savu dejotprasmi un šarmu, tādēļ arī tika nepārtraukti fotografētas un filmētas.
Tomēr brāļu tautas patriotisms izpaudās dziedot kantrī karaoki lietuviski – ikviens, turot rokā savu „Utenas” alus glāzi, varēja sajusties kā liels mākslinieks, dziedot līdz uz ekrāna redzamos kantrī dziesmu vārdus lietuviski. Laba ideja – varbūt arī Bauskā īstenojama?
Kopumā – lai arī organizatoriskā ziņā Bauska ir platu soli priekšā Visagīnai, muzikālajā ziņā – lietuvieši spēj uzaicināt un apmaksāt tās grupas, kuras tiešam spēlē kantrī. Labu kantrī. Tādēļ vien ir vērts paciest neērtības un apmeklēt šo festivālu arī nākošgad. Nākošgad – piecpadsmitais. Jubilejas...
